Saturday, October 13, 2012

VII წყვილი ნერვი

ირთვი მოთავსებულია ვაროლის ხიდის ლატერალურ ქვედა მესამედში, ვენტრო-ლატერალურად რომბისებრ ფოსოზე.

         მოტორული ბირთვია.
მისგან გამოსული ბოჭკოები  მიემართება დორსალურად რომბისებრ ფოსოსკენ და ზევიდან გარს შემოუვლის აქ მოთავსებულ VI წყ. ნერვის ბირთვს და ქმნის სახის ნერვის შიგნითა მუქლს-colliculus facialis.
შემდეგ ბოჭკოები მიემართება ქვევით და გამოჩნდება ტვინის ფუძეზე ხიდ-ნათხემის კუთხეში ვრისბერგის (ანუ შუამდებარე-XIII) და VIII წყვილ ნერვებთან ერთად.
             ხიდ-ნათხემის კუთხიდან სამივე ნერვი შევა შიგნითა სასმენ ხვრელში, იქვე დაცილდებიან ერთმანეთს, VII წყვილი შევა ფალოპის არხში, ასევე XIII, ხოლო VIII წყვილი დაფის ღრუში.
            აქ საფეთქლის ძვლის პირამიდაში VII წყვილი ნერვი ისევ ქმნის მუხლს= გარეთა მუხლი, შემდეგ ქალას ღრუდან გამოდის foramen  stylomastoideus-ით და იყოფა საბოლოო ტოტებად. ეს ტოტები ქმნის ”ბატის ფეხს”.
            VII წყვილი აინერვირებს ყველა მიმიკურ კუნთს(გარდა levator palpebre superior- III წყვილი).  

მიმიკური კუნთები:
          წარბის ამწევი
          თვალის დამხუჭავი
          ჭარბების შემჭმუხნავი
          ლოყის კუნთი
          ტუჩების კუნთი
          ნიკაპის კუნთი
          სიცილის კუნთი
          ძაღლის კუნთი
            სახის ნერვს გარკვეულ მანძილზე მოსდევს ვრისბერგის ნერვი. იგი შერეული ხასიათისაა. შედგება აფერენტული-გემოვნების და ეფერენტული-სეკრეტორული ნერწყვის გამომყოფი ბოჭკოებისაგან.

მგრძნობიარე- გემოვნების ბოჭკოები იწყება ganglion-geniculi-დან, რომელიც მდებარეობს ფალოპის არხში.  
დამუხლული კვანძიდან დენდრიტები მიემართებიან პერიფერიაზე, ხოლო აქსონები მიდის გემოვნების ბირთვში, რომელიც საერთოა IX წყვილისთვის- nucleus tracri solitarii(განკერძოებული ტრაქტის ბირთვი).  
გემოვნების ბოჭკოები შემდეგ შედის სამწვერა ნერვის შემადგენლობაში-n. Lingualis-საშუალებით. ამ ნერვის საშუალებით აღწევს ენის წინა 2/3-ს და აძლევს მას გემოვნების ბოჭკოებს.
XIII წყვილს ეფერებტული-ნერწყვისგამომყოფი ბოჭკოები გამოდის nuc. Salovatorius superior-დან, რომელიც საერთოა ასევე IX წყვილთან. ეს ეფერენტული ბოჭკოები მოყვება n. facialis-ს და ტოვებს მას ფალოპის არხში chorda tympani-ს სახით. მისი პარასიმპათიკური ბოჭკოები მოდის gang. Submandibularis-დან. აქედან იწყება პოსტგანგლიური ბოჭკოები, რომელიც აინერვირებენ ყბისქვეშა და ენისქვეშა ჯირკვლებს.
სახის ნერვს XIII წყვილი ნერვის გარდა გარკვეულ მანძილზე მიყვება სეკრეტორული-ცრემლისგამომყოფი ბოჭკოები. იგი იწყება VIIწყ. ნერვის ბირთვის გვერდით მდებარე სპეციალური, პატარა პარასიმპათიკური ბირთვებიდან. სახის ნერვთან ერთად ამ ბირთვებიდან გამოსული ბოჭკოები შედის ფალოპის არხში, რომელიც მალე ტოვებს n. petrosus superficialis major -ის შემადგენლობაში. შემდეგ ცრემლის გამომყოფი ბოჭკოები შედის V წყ. ნერვის შემადგენლობაში n. lacrimalis-ის ტოტში და აღწევს საცრემლე ჯირკვალს. ამ ბოჭკოების დაზიანებისას წყდება ცრემლის გამოყოფა და აღინიშნება თვალის სიმშრალე.  n. stapedius-უზანგის ნერვი გამოეყოფა n. petrosus superficialis major-ის შემდეგ.

დაზიანება:
1.VII წყ. ნერვის ბირთვის ან პერიფერიული ნერვის დაზიანებისას ვითარდება:
ზედა და ქვედა მიმიკური კუნთების პერიფერიული დამბლა- prosopoplegia.
         კლინიკურად სახე არის ნიღბისებური;
         შუბლის კუნთის პარეზის გამო ნაოჭები არ წარმოიქმნება შუბლზე.
         წარბი დგას ქვევით (ესეც შუბლის კუნთის პარეზის გამო),
         წარბის შეჭმუხვნისას ვერტიკალური ნაოჭები არ წარმოიქმნება წარბებს შორის. თვალების დახუჭვისას თვალის ნაპრალი ღია რჩება- lagophthalmi. m. orbicularis oculis-ის სისუსტის გამო (ბელის ნიშანი) შეიძლება არ გამოჩნდეს ბელის ნიშანი, მაგრამ ამ შემთხვევაში უნდა დავაკვირდეთ თვალის ირგვლივ ნაოჭებს თვალის დახუჭვისას. შევამჩნევთ, რომ ნაოჭები თვალის ირგვლივ ნაკლებად იქნება გამოხატული მეორე თვალთან- შედარებით. შეიძლება არც ბელის ნიშანი იყოს, არც ნაოჭების გასადავება და შეიძლება მარტო წამწამების ნიშანი გვქონდეს (წამწამები თვალის დახუჭვისას არ იმალება) n. Petrosus superficialis major-ის დაზიანების გამო იქნება თვალის სიმშრალე.
q     ნესტოს შესავალი დავიწროებულია ცხვირის ფრთის კუნთის ჰიპოტონიის გამო,  
q     ცხვირ-ტუჩის ნაოჭები გასადავებულია,
q     პირის კუთხე დაშვებულია.
q     კბილების ჩვენებისას ჩოგნის ტარის სიმპტომი.
q     არ იკუმშება პლაზიტმა.
q     ლოყების დაბერვისას პარეზულ მხარეს- ლოყა ჩაჩუტული იქნება.qსაღეჭი კუნთები და საფეთქლის კუნთი პარეზულ მხარეს არ იკუმშება.ნაზოპალპებრალური, წარბზედა და რქოვანას რეფლესი დაქვეითებულია.
ბირთვის დაზიანებასთან ერთად ზიანდება პირამიდული გზაც ვაროლის ხიდში. ბირთვის დაზიანების მხარეს პერიფერიული დამბლა, ხოლო მოპირდაპირე მხარეს ჰიპერაკუზია-n. stapedius-ის დაზიანების გამო.
შიგნითა მუხლის დაზიანებისას + VI წყ. დაზიანების ნიშნები. VII წყ. მხრივ პერიფერიული პარეზი_ თვალის სიმშრალე_ ჰიპერაკუზია, შეიძლება იყოს პირამიდული ნიშნები მოპირდაპირე მხარეს: ჰემიჰიპესთეზია, ჰემიატაქსია.
ხიდ-ნათხემის კუთხის დაზიანებისას(მენინგიომა, ქოლესტეატომა) იქნება პერიფერიული პარეზი. ხშირად სიმპტომი VIIწყ. დაზიანებით იწყება- ან ჰიპერაკუზია ან სიყრუე.  
თვალის სიმშრალე;
 გემოვნება მოიშლება ენის წინა 2/3-ში.
უნდა იყოს ენის სიმშრალეც, მაგრამ მეორე მხარეს ენის სანერწყვე ჯირკვლები კომპენსატორულად გამოყოფს ნერწყვს. ემატება ხიდ-ნათხემის კუთხის სინდრომები- შიდა ქალის წნევის მომატება(თავის ტკივილი, გულისრევა, ღებინება),  
დვრილების შეშუპება,
 ნათხემის სიმპტომები იმავე მხარეს.
ფალოპის არხი  n. petrosus superficialis major-გამოყოფამდე თუ დაზიანდა- გვექნება პერიფერიული დამბლა_ თვალის სიმშრალე_ გემოვნების მოშლა ენის წინა 2/3-ში + ჰიპერაკუზია n. Stapedius-ის დაზიანების გამო.
n. petrosus superior major-ის გამოყოფის შემდეგ დაზიანებისას პერიფერიული პარეზი_ გემოვნების მოშლა_ნერწყვის გამოყოფის გაძლიერება_ჰიპერაკუზია. თვალის სიმშრალე არ იქნება.n. stapedii-ს გამოსვლის შემდეგ: პერიფერიული დამბლა_ გემოვნების მოშლა ენის წინა 2/3-ში. თვალის სიმშრალე არ არის.
Chorda tympani-ს შემდეგ (ანუ უკვე დაზიანების დონე ქალას ღრუდან გამოსვლის შემდეგ for. Stylomastoideus-ით) პერიფერიული დამბლა.  

ნინო შენგელია

Friday, October 12, 2012

კარნოვსკის ინდექსი

aqtivobis xarisxi (%)
pacientis mdgomareoba
100
normaluri aqtivoba, usimptomo, daavadebis niSnebi ar vlindeba
90
normaluri aqtivoba, mcire simptomebi

80
normaluri aqtivoba moiTxovs pacientis daZabvas
70
Tavis Tavs emsaxureba, regularuli muSaoba SeuZlebelia
60
dro da dro saWiroebs daxmarebas, magram SeuZlia sakuTar Tavs mixedos
50
sxvisi daxmareba da samedicino mkurnaloba xSiradaa saWiro
40
dasustebuli, sxvisi daxmareba regularulad saWiroa, saWiroebs movlas
30
Zlier dasustebuli, saWiroebs stacionarul daxmarebas, magram                   sicocxlisaTvis saSiSi mdgomareoba ar aRiniSneba
20
Zlier dasustebuli, aucilebelia, stacionaruli da  aqtiuri damxmare mkurnaloba
10
sicocxlisaTvis saSiSi mdgomareoba



ნინო შენგელია

ტოქსოპლაზმური ენცეფალიტი

toqsoplazmozs iwvevs intraujreduli paraziti toxoplasma a gondii.arsebobs parazitis 3 forma:

v      taqizoiti                                
v      bradizoiti                                       
v      ocista

epidemiologia
  1. აშშ. mosaxleobis 3-67% seronegatiuria              
   2. dasavleT evrop 75%.             
   3. asakTan mimarTebaSi daavadebis gavrceleba matulobs: 10-19 weli 5-30%-i 50 weli da zemoT 10-70%.    
 4. Tandayolili toqsoplazmozis gavrceleba matulobs trimestris mixedviT: 15-25% I trimestri, 30-54%-I II -e.60-65% III-i. bolo kviraSi 100%.


Ggadacemis gzebi
  • transplacentaruli                 
  •  sisxlis produqtebis
   transfuzia  
  •  organoTa transplantacia          
  •  Termulad cudad damuSavebuli xorcis miReba


Kklinikuri suraTi
imonokompetentur pirebSi        
q      temperatura                         
q      cervikaluri limfadenofaTia      
q      mialgia                              
q      makulo-papuluri gamonayari        
q      hepatosplenomegalia                
q      iSviaT SemTxvevaSi viTardeba meningoencefaliti, hepatiti, miokarditi.       

imunokompromentirebul pacientebSi  
ü       cns                                  
ü       filtvebi                            
ü       Tvali                                
    TE-is dros viTardeba :motoruli sisuste,gulyra,kranialuri nervebis dazianeba,meningizmi,sensoruli   sferos cvlilebebi da neirofsiqiatriuli darRvevebi.
Tandayolili toqsoplazmozi
zogadi gamovlineba        
 1. gamonayari                            
 2. hipoTermia                           
 3. limfadenopaTia                     
 4. hepatosplenomegalia                
 5. Trombocitopenia,anemia.peteqia      
         cns-is dazianeba              
 1. hidrocefalia                             
 2. intracerebruli kalcifikacia            
 3. mikrocefalia                                         
 4. strabizmi            


დიაგნოსტიკა
ü        PSR                                                                     
ü        Sabin feldman-is serologiuri  kvleva 
ü        CSF                                                                       
ü        CT                                                                         
ü        MRI

diferenciuli diagnozi
1. TE-is dros dif. diagnozi tardeba:cns-is limfoma, kriptokokoma, baqteriuli abscesi, sarkoidizi, progresuli multifokaluri leikoencefalopaTia.                
 2. mwvave formis dros: epstein-barr-is virusi,mononukleozi,CMV,tularemia     
 3. Tandayolili toqsoplazmozis dros:herpes simplex, wiTela, sifilisi.




 nino Sengelia










Thursday, October 11, 2012

რეფლექსები

                             

aqsialuri refleqsebi:

kornealuri refleqsi – rqovanas gaRizianeba feradi garsis midamoSi.
koniunqtivaluri refleqsi – rqovanas gaRizianeba TeTri garsis midamoSi.
warbzeda refleqsi – warbis gareTa kuTxeze CaquCis darrtymiT Tvalebis xamxami.
nazopalpebruli refleqsi – cxvir-quTuTos refleqsi: cxviris fuZeze CaquCis dartymiT miiReba Tvalebis xamxami. refleqsuri rkali igivea, rac warbzeda refleqsis SemTxvevaSi.
kornealuri refleqsis dros pasuxi ormxrivia. Tu Tvali, romelsac vaRizianebT, ar pasuxobs, meore ki pasuxobs, e.i. samwvera nervi (aferentuli nawili) muSaobs da dazianebulia saxis nervi (eferentuli nawili).

rbili sasis refleqsi unda gamoviwvioT orive mxares, rkalTan axlos. zogierTs normaSi SeiZleba daqveiTebuli an momatebuli hqondes sasis da xaxis refleqsi. magram Tu asimetrias vnaxavT, e.i. namdvilad paTologiaa.
adduqtoruli refleqsi (mozidvis) = ikvreba n. obturatorius, mm. adductores, L2 – L3.
muclis kanis refleqsi: namdvili refleqsis dros xdeba Wipis gadanacvleba im mxares, saiTac viwvevT am refleqss.
muclis Rrma refleqsebi: neknTa rkalze kunTebis mimagrebis wertili unda movZebnoT da iwveva orive mxareze. refleqsuri rkali igivea, rac zedapirulis (muclis kanis) refleqsebis dros.
plantaruli refleqsi: fexisgulis lateraluri kidis Strixuli gaRizianeba CaquCis tariT an raime wamaxvilebuli sagniT, TviTon cera TiTs ar vexebiT! pasuxi – xuTive TiTis moxra, normaSi.
cvlileba: 1. daqveiTeba – oTxi TiTi moixara, ceri ara; an – ceri moixara, danarCeni ara; an – arcerTi ar moixara. 2. Tvisobrivi Secvla: ceris gaSla – gaukuRmarTebuli plantaruli refleqsi, igive babinskis niSani (piramiduli niSania).
niSani – romelsac vxedavT obieqturad;
simptomi – subieqturia.
openheimis, gordonis, Seferis refleqsebi – babinskis analogiuria meqanizmiT da aris eqstenzoruli refleqsebi.
terfebi Tu civia, babinski cudad iwveva, an saerTod ar iwveva. babinski ukeTesad iwveva fexis gaSlil mdgomareobaSi.

fleqsoruli paTologiuri refleqsebi:  
rosolimos, mendel-bexterevis, Jukovskis. isini ukeTesad iwveva fexis moxril mdgomareobaSi.
rosolimos zeda refleqsi – mtevnebze iwveva. Tu xeli sapirispiro pozaSia (supinacia) = triomneris refleqsi.

მენინგეალური ნიშნები

av-fi wevs zurgze sworad.

kisris tonusi: Tavis pasiuri moxra gulmkerdisken (erTi xeli kefaze, meore nikapze). roca kisris kunTebi daWimulia, Tavis moxra Wirs, an saerTod ar ixreba. kefaze vgrZnobT dawolas, winaaRmdegobas moxris procesSi = kisris kunTebis rigidoba.
roca Tavis win moxris dros romelime fexic ixreba muxlis saxsarSi = bruZinskis zeda niSani.
kernigi: fexs vxriT menj-barZayis da muxlis saxsrebSi, 900-iani kuTxiT. marcxena xeliT vafiqsirebT muxlis saxsars da marjvenaTi vSliT wvivs 1800-iani kuTxiT. roca vgrZnobT zambaras magvar daWimulobas, e.i. aris hipertonia da kernigi dadebiTia. Tu am dros paralelurad moixara meore fexi – bruZinskis qveda niSani.
vais-edelmanis: roca kernigis Sesrulebisas xdeba cera TiTis gaSla.
giilenis niSani: oTxTava kunTze xelis moWeriT fexis moxra muxlis saxsarSi.
simfizis fenomeni: simfizze zewola iwvevs erTi an orive fexis moxras = bruZinskis Sua niSani.

მოტორიკა

nebiTi moZraoba – Cveni nebiT vasrulebT
uneblie – Cveni nebis gareSe
aqtiuri – nebiTi
pasiuri – sxvisi daxmarebiT
aqtiuri (nebiTi) moZraobis gamokvlevis meTodebi:
1.        kiserSi moZraoba (yvela mimarTulebiT)
2.       xelebi (moZraobis sifarTe da ganviTarebuli Zala)
vsinjavT erTidaigive xeliT – mag. mxarSi
3.       idayvSi – sifarTe da Zala, vafasebT moxris kuTxes. aqtiuri Zala da pasiuri Zala unda SevafasoT (“gaamagre”, “damaweqi”)
4.       mtevani – igive: moZraobis sifarTe da Zala
5.       TiTebi – muStis Sekvra – gaSla, TiTebis gaSla, ceris dapirispireba, TiTebis moxra – gaSla. CaWideba, cerTan dapirispireba da Zalis gansazRvra
6.       falangebis danawevreba – yvela saxsarTan cal-calke gasinjva.
parezi – 1. moZraobis sifarTe sruli, Zala daqveiTebuli
          2. moZraobis sifarTe SezRuduli, Zala daqveiTebuli         
roca orive mospobilia, maSin aris plegia (dambla).


xelebSi:
anfimovis cda – xelebis zemoT aweva da Tvalebis daxuWva: Tu xelma daiwyo oscilacia da wamovida qvemoT, e.i. am xelSi Zala daqveiTebulia.
migacinis cda – xelebis win gamoSvera, Tvalebis daxuWva. Sedegi igive iqneba.
anfimovis da migacinis cdebi gamoiyeneba diskretuli anu faruli darRvevebis gamosavlenad.

fexebi:
gaSlili fexis aweva, jer erTis, mere meoresi. mere orive (mxolod ar unda miatyupos). pasiuri da aqtiuri moZraobis Sefaseba, muxlSi moxra – gaSla, terfSic igive.
mucelze dawvena: fexebis moxra muxlebSi 900-iT. Tu fexi daiwyebs rxevas da dabla daSvebas, esaa bares I cda.
fexebis moxra barZayebisken – bares II cda.
fexebis moxra blagvi kuTxiT (loginis zedapirTan mimarTebaSi 450-kuTxiT) – bares III cda, ruseckis modifikaciiT.

pasiuri moZraobis Sefaseba:
1.        gamovricxoT adgilobrivi mizezebi (saxsris). xom ar aris Caketili saxsari, an mtkivneuli xom ar aris moZraoba da a.S.
2.       kunTTa tonusis gamokvleva: norma, momatebuli, daqveiTebuli: a) vizualuri SemowmebiT b) palpaciiT – SexebiT raRac winaaRmdegobas vgrZnobT, roca kunTis tonusi normaSia g) orive xels vuxriT idayvis saxsarSi da vawvebiT – sadac metad moixreba xeli, iq aris hipotonia, da piriqiT, sadac naklebad ixreba, iq aris tonusi momatebuli. mtevnebSic igivenairad – sxiv-majis saxsarSi moxrisas (xelebis daSveba) sadac metad maxvilia kuTxe, iq aris hipotonia (razdolskis cda). aseve, mtevnebze gamoiyeneba “moyanyalebis meTodi”.
fexebSic analogiurad: 1. menj-barZayis saxsarSi moxra 2. muxlebSi moxra 3. terfebis gadmoweva.

kunTTa tonusis momateba – hipertonia
gamoxatulia piramiduli da eqstrapiramiduli sistemis dazianebis dros.
piramiduli hipertonia = kontraqtiluri
eqstrapiramiduli hipertonia = rigidoba
piramiduli hipertonia: vlindeba msxvili segmentebis saxsrebSi neli da swrafi pasiuri moZraobebis dros.
eqstrapiramiduli hipertonia: ukeTesad vlindeba mtevanSi – “dakbiluli borblis” fenomeni (rodantes fenomeni).
pasiuri moZraobebiT aseve vikvlevT meningealur da daWimvis niSnebs.

ნინო შენგელია